pirmdiena, 2011. gada 26. septembris

Iz mākslas vēstures klades

Vakar un aizvakar biju Elejā, ciemos pie vecvecākiem. Tur cauri mežam ir izveidota bruģēta gājēju taka.
Tā met līkločus, aptinas un apliecas ap kokiem, kurus laikam bijis žēl zāģēt. Izgāju turp un atpakaļ vakarā, kad jau bija tumšs, un laternas pavēra pilnīgi vai rudens lapu diorāmu - dzeltena gaisma caur dzeltenām lapām, tumši, tumši zilas debesis un mežs uz visām pusēm - tik daudz meža, cik tālu iespraucas laternu gaisma, tālāk viss saplūst tumši dzeltenzaļā masā.
Riskēju kļūt salkans, bet tomēr - ik pa laikam iedomājos, ka aiz nākamā līkuma dzeltenās kvēlspuldzes gaismā uz rūsganu lapu fona varētu parādīties Tu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru